Zobakmens. Ar ko tas tik kaitīgs, kā kopt zobus, lai tas neveidotos?

Pieaugušiem cilvēkiem bieži mēdz būt tā sauktais zobakmens, proti, cietu nosēdumu veidojums uz zoba. Pēc zobakmens novietojuma attiecībā pret smaganu malu to iedala virssmaganu un zemsmaganu zobakmenī.

Virssmaganu zobakmens sastopams biežāk un tas parasti mēdz būt uz apakšējiem priekšējiem zobiem mēlei piegulošajā virsmā, proti, pret vietu, kur zem mēles mutes dobumā izdalās divu lielo siekalu dziedzeru pāru sekrēts.

Dzerokļu daļā zobakmens parasti nogulsnējas uz augšžokļa, vaigiem piegulošajām zobu virsmām (pret vaiga gļotādā esošo siekalu dziedzera izvadu). Ja zobus nekopj vai arī zobu trūkuma dēļ pretējo žokli vai sāpju gadījumā kādu zobu rajonu nelieto košļāšanai, tur nogulsnējas ļoti daudz zobakmens, kas dažkārt apņem zobus no visām pusēm un izraisa smaganu iekaisumu.

Virssmaganu zobakmens
Tā veidošanās ir saistīta ar mīksto aplikumu uzkrāšanos uz zoba smaganu malas: mīksto aplikumu mikrobu sastāvā ir tā sauktie diegveida mikrobi un sēnītes, kas cieši piesaistās zobu kakliņam (zobu daļā starp kronīti un zem smaganas esošo sakni).

Šie mikrobi ar saviem diegveidīgajiem ķermeņiem savijas savā starpā un veido it kā tīkliņu, kas apņem zobu virsmu un kurā nogulsnējas pārējās mīksto aplikumu sastāvdaļas. Tādējādi mīkstais baltais aplikums kļūst par kristalizācijas centru, kurā var nogulsnēties kalcija sāļi. Šo sāļu avots ir siekalas.

Izplūstot mutes dobumā, tās nonāk saskarē ar ārējo gaisu, un reakcijas rezultātā no siekalām izdalās atbrīvotā siekalu ogļskābā gāze. Siekalu sāļu šķīdums zaudē savu stabilitāti, un kalcija sāļi nogulsnējas mutes dobuma mīkstajos aplikumos uz zobiem. Rezultātā mīkstie aplikumi pārvēršas cietā masā – zobakmenī, kas šauras apmales veidā apņem zobu kakliņu smaganu malā.

Zobakmens krāsa ir atšķirīga – no gaiši dzeltenas līdz tumši brūnai. Krāsu daļēji ietekmē uzturā esošās krāsvielas, mikrobu izdalītās krāsvielas, smēķēšana, arī smaganu asiņošana (šajā gadījumā krāsviela ir asins pigments, kas atbrīvojas, sarkanajiem asinsķermenīšiem sabrūkot). Arī zobakmens konsistence ir dažāda. Daļai cilvēku zobakmens ir samērā mīksts un viegli noņemams, bet citiem – ļoti ciets, blīvs un noņemot atlūst kā cietas, asas šķembas.

Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!

Pievienot komentāru